Kāpēc viens cilvēks ar tādu pašu pieredzi un izglītību nopelna €1500, bet cits €4500?
Atbilde slēpjas piecās komunikācijas prasmēs, par kurām tu, iespējams, pat neaizdomājies. Šīs prasmes palīdz ne tikai prasīt algas pielikumu, bet arī veiksmīgi sarunāties ar priekšniekiem, klientiem un partneriem.
Kāpēc Komunikācijas Prasmes Nosaka Tavu Algu?
Es pazīstu ļoti daudz cilvēku, kas sākuši savas gaitas vienā līmenī. Kaut kādu iemeslu pēc viens no viņiem ir nonācis pavisam citā vietā. Katrs ir savā līmenī.
Mēs varam mērīt panākumus dažādi – gan pēc tā, cik viņi ir laimīgi, gan pēc citiem parametriem. Bet viens no parametriem, kā cilvēki ir pieraduši mērīt, ir pēc atalgojuma.
Vai Viss Ir Atkarīgs No Stundām?
Daudzi teiks, ka viss ir atkarīgs no tā, cik stundas strādā. Vairāk strādāsi, vairāk saņemsi. Kaut kādā līmenī, iespējams, tā ir taisnība, bet ne vienmēr.
Daudziem no šiem cilvēkiem nav jāstrādā daudz. Viņiem ir prasmes, iespējams, kuru nav tiem, kuri saņem mazāk. Par šīm prasmēm es šodien izstāstīšu.
1. Komunikācijas Prasme: Jautājumu Uzdošanas Māksla
Pirmā un svarīgākā prasme ir jautājumu uzdošanas māksla.
Ja mēs paskatāmies no komunikācijas punkta, kas pārliecina cilvēku spēcīgāk – tas, ka tu viņam pasaki kaut ko, vai arī tu šim cilvēkam uzdod jautājumu, lai viņš pats pasaka to, ko tu vēlies?
Iznākumā, kas viņu motivēs vairāk?
Praktisks Piemērs No Ikdienas
Šeit kā piemērs, ko es arī daudziem saviem biedriem jautāju: kad tu mājās sēdi uz dīvāna un tev sieva prasa kaut ko izdarīt, cik motivēts tu esi konkrēto lietu izdarīt, salīdzinot ar to, ka tā ir tava ideja?
Vai arī paskatoties uz bērniem – kad viņš kaut ko izdomā darīt, kāda ir viņa motivācija? Vai arī tad, kad tu viņam pasaki kaut ko darīt?
Kā Šī Komunikācijas Prasme Darbojas Darba Vidē
Ja tev ir spēja pārvērst vēlamo jautājumā, lai cilvēks pats līdz tam nonāk (kā tas notiek koučingā, psihoterapijā), tad tam būs daudz efektīvāks iznākums.
Piemērs: Kā Komunikācijas Prasmes Palīdz Iegūt Paaugstinājumu
Iedošu piemēru. Divi cilvēki strādā vienādā darbā un grib paaugstinājumu iegūt no sava vadītāja.
Pirmais Līmenis – Vienkārša Prasīšana
Viens vienkārši atnāk paprasīt: “Es gribu paaugstinājumu.”
Tāda īsa saruna visticamākais turpat arī beidzas.
Otrais Līmenis – Ar Pamatojumu
Nākamais līmenis būtu atnākt un paskaidrot, kāpēc tu gribi paaugstinājumu. Inflācija vai dzīves apstākļi, ģimenes pieaugums. Kas, iespējams, var palielināt procentuālo iznākumu. Visticamākais, paliek tur, kur tas ir.
Trešais Līmenis – Biznesa Domāšana
Biznesa darījumu sarunas vidē ir svarīgi saprast mentālos blokus. Uzņēmējs, būvējot biznesu, viņam ir kaut kādi izaicinājumi.
Tev jāsaprot, ka tu strādā ar uzņēmumu, tu palīdzi viņam atrisināt problēmas vai procesus. Vienkārši nākt prasīt par to pašu, ko tu jau dari tagad, lielāku atalgojumu ir izaicinoši.
Kā Pareizi Sagatavot Sarunu Par Algas Pielikumu
1. Dod Pievienoto Vērtību
Pirmais jautājums noteikti ir: “Ko es vēl varu darīt?”
Tad ir jāskatās, vai tu vari ar savām prasmēm, ar savu laiku kaut kādu papildus palīdzēt sasniegt labākus rezultātus.
2. Saproti Uzņēmuma Mērķus
Labākais veids, kā līdz tam nonākt, ir saprast, kādi ir mērķi uzņēmumam, ko viņš vēlas sasniegt tuvākajā laikā.
Sāc ar jautājumiem:
- “Kādi ir mērķi pirmajam ceturksnim?”
- “Uz ko mēs ejam kā kompānija?”
- “Kādā veidā es varu būt noderīgs?”
- “Kā es varu palīdzēt uzņēmumam sasniegt šos rezultātus?”
3. Nāc Ar Piedāvājumiem
Ir lielāka varbūtība, ja tu iesaistīsies, ja tu varēsi palīdzēt, ja tur būs saskaņas punkti – tavs atalgojums palielināsies, tāpēc ka tu liec papildus pūles.
Tu vari atnākt pie vadītāja un paprasīt par uzņēmuma mērķiem. Un tad uzreiz nāc ar saviem piedāvājumiem – ko konkrēti tu redzi kā uzlabojamu un ko tu vari izdarīt.
Ko NEKAD Nedarīt
Viena lieta, ko noteikti nevajadzētu darīt – nevajadzētu nākt uzņēmumam un skaidrot par to, kādas ir problēmas uzņēmumā.
Vienkārši staigāt un rādīt ar pirkstu “šitas nestrādā, tas nestrādā, tas ir slikti” – tu vienkārši radi par sevi tēlu par darbinieku, kuram viss ir slikti, kurš saskata tikai slikto, bet neko nelabo.
Nāc ar piedāvājumu!
2. Komunikācijas Prasme: Emociju Nolasīšana Un Vadīšana
Otrā spēja ir emociju nolasīšana un vadīšana.
Augsti apmaksāti profesionāļi viņi jūt, lai viņi varētu just. Pirmkārt, viņiem ir jājūt sevi. Un jāsaprot, kas notiek apkārtnē un vidē.
Kāpēc Šī Komunikācijas Prasme Ir Svarīga
Uzdod sev jautājumu katru reizi, kad tu esi sarunā ar kādu – ar savu sievu, bērnu, potenciālo klientu, priekšnieku – ja tu jūties nervozi, es esmu pārliecināts gandrīz par 80-90%, vai pat 99%, ka tas cilvēks otrā pusē izjūt vismaz daļu no tām emocijām, kuras tu jūti.
Amatieris Pret Profesionāli
Tas cilvēks, tāds amatieris, kurš nespēj nolasīt šīs emocijas, viņš turpina bērt un stāstīt. Neskatoties uz to, ka tas cilvēks, ar ko viņš runā:
- Ir noguris
- Izskatās saspringts
- Jau noslēdzies
Ko Dara Profesionālis
Profesionālis ierauga šīs emocijas un viņš viņas nosauc. Es dažreiz arī to sarunās daru.
Es saku: “Drīkst kaut ko pateikt? Man šķiet, ka esi nedaudz sasprindzis. Vai varbūt es kaut ko pateicu nepareizi, vai varbūt man nav īstā krāsā krekls?”
Kad cilvēks redz, ka tu pamanīji emociju, viņš var to izstāstīt. Tad tie grādi samazinās, tas spriegums samazinās un kļūst mazāks.
Emociju Vadīšana
Kad cilvēks dažreiz vārdos izsaka kaut kādu lietu, kur viņš neizklausās pavisam pārliecinoši. Viņš saka “jā, jā”, bet tādā nepārliecinošā balsī.
Ko var izdarīt? Uzreiz var atgriezties uz šo nepārliecības toni: “Tu saki, ka…bet neizklausās pavisam pārliecinoši. Kas tur otrā pusē ir? Kāpēc tā?”
Kāpēc Emocijas Ir Svarīgākas Par Loģiku
Par ko jāatceras? Galvenā lieta visā šajā jautājumā ir: par ko cilvēki pieņem lēmumus – balstoties uz loģiku vai tomēr uz emocijām?
Zinātniski Pierādījumi
Ļoti daudz pētījumu to ir apskatījuši, ka cilvēki pieņem lēmumu, balstoties uz emocijām.
Viens labs pētījums, kas man nāk prātā, ko es pats lasīju, bija: tika novērota grupa ar pacientiem, kuriem bija bojātas smadzenes. Tieši tā daļa, kas atbildēja par emocijām.
Viņi nevarēja pusdienās pat pieņemt lēmumu par to, ko viņi ēdīs. Ja vienkāršos lēmumos šī emocionālā daļa nestrādāja, tad iedomājies, kas notiek, kad cilvēkam jāpieņem lēmumi par algas pielikumu vai kad viņš pērk māju vai mašīnu.
