Pirms 7 mēnešiem es biju cits cilvēks
Pirms 7 mēnešiem es strādāju 12 stundas dienā. Es mēģināju izskriet ar galvu cauri sienai, biju dusmīgs katru rītu, biju dusmīgs katru dienu. Man likās, ka man sievai tur pie tā un vēl kaut kas, bet īstenībā tā problēma bija mani.
Tagad uz doto brīdi es esmu jau vairāk plūsmā. Es neteiktu, ka esmu sasniedzis kaut kādu ideālu. Es esmu mazinājis to skaitu, kas man ir stresu, gandrīz vai katru dienu, līdz kaut kādiem pārejiem.
Kas ir noticis par šo laiku pateicoties koučingam?
Stabilus 20 Gadus Es Turēju Emocijas Iekšā
Es varētu teikt, ka stabilus 20 gadus es esmu turējis emocijas iekšā, jo man likās, ka, ja es parādīšu, ka esmu dusmīgs, tas taču ir slikti. Tas nav slikti. Es visu to turēju sevī, tam bija sekas.
Es sasniegu tādu stāvokli, kad es varu raudāt no aizkustinājuma publiskā vietā, pateicoties tam, redzot to, kas notiek manā dzīvē cauri koučinga procesam.
Tāpēc tagad es neiešu tur dziļi analizēt par to, kas notika šo 7 mēnešu laikā, bet padalīšos ar tevi ar 15 lietām, kurām atziņām līdz kurām es nonācu, ko es izmainīju savā dzīvē. Iespējams kāda no šīm lietām rezonēs tev un iespējams tu dosi iespēju sev mainīt, labot savu dzīvi, savu eksistenci tajā realitātē, kuru tu radīsi pats savā dzīvē cauri koučingam.
Šī būs sirsnīga, atklāta saruna par mani un koučinga transformāciju. Šī video beigās redzēsi, kāpēc es ar to dalos.
1. Pirmā Atziņa No Koučinga: Es Radu Šo Pasauli Un Visus Cilvēkus Apkārt
Martā es teicu: kāpēc tas notiek, kāpēc es to daru, vai man tas vispār patīk, ko es daru. Cik tas nav forši, ka es to daru tikai naudas dēļ.
Novembrī es jau nonācu līdz atziņām par to, kad esmu atvērts. Pirmkārt, es pats jūtu to labāk un arī man pasaule uztver pavisam savādāk cauri koučingam.
Noteikti kaut kādā tajā transformācijā sākumā es jūtos kā upuris. Es sevi pats nostādīju upura statusā. Līdz, pateicoties tām praksēm, kurām es gāju cauri – meditācija, lasīšana – ļoti laba grāmata. Es iesaku visiem “Jaunā Pasaule”, Ekharta Tolle, visiem izlasīt.
Kā Koučings Mainīja Manu Realitātes Uztveri
To bildi sāku kārtot savā galvā tā, ka esmu pats šīs realitātes radītājs. Es ne tikai reaģēju uz to pasauli, bet es viņu sāku veidot savā bildītē, rekonstruējot iekšā. Tas ir cauri to dzīvošanu, cauri es.
Tās lietas, kas notiek apkārt, nav tāpēc, ka viņas notiek un kāds cits viņas rada, bet viņas radu es. Cauri tādai prizmai dzīvojot, tas skatījums man mainījās pa visu šo koučinga laiku.
2. Otrā Atziņa No Koučinga: Emocijas Nav Vājums, Bet Tas Ir Reāli Spēks
Aprīlī es nonācu pie tādas sūras, grūtas un skarbas atziņas par to, ka es 25 gadus vienkārši jau projām biju ieslēdzis emocijas sevī iekšā. Man likās, ka es viņas izpaužu, bet es izpaudu tikai kaut kādu daļu no tām emocijām.
Septembrī es jau sāku saprast to, ka es ne tikai viņas izsaku, es varu tur paraudāt tad, kad es gribu. Es varu būt aizkustināts arī teātrī kopā ar savu dēlu. Es varu leļļu teātrī vienkārši vērojot to tajā brīdī un vienkārši raudāt. Tāpēc, ka es gribu no prieka.
Koučings Palīdzēja Man Atļaut Emocijas
Tas izrāviens bija tajā, kad es ļāvu sev just tajā konkrētajā brīdī. Es atļāvu arī sev just tās acīmredzami sliktās emocijas, kas tur ir dusmas.
Tās, kuras es tur izrādīšu. Tas, ko es sapratu, man tāds lielais izrāviens bija emociju izrādīšanā pateicoties koučingam. Tāpēc, ka es viņas pats neizrādīju, tad, kad kāds cits viņas izrādīja, man tas bija tāds milzīgs bloks, kāds alarms: ko darīt, sieva pienāk. Viņa šodien jūtas tā, ko man ar visu šo informāciju darīt.
Tad, kad es sapratu cauri koučingam, kad es ļāvu sev izpaust emocijas, nevis mēģināju viņas apspiest, es sapratu to, ka: what the hell, arī es varu tur šodien būt, es nezinu, traks, dusmīgs, negribu ar vienu runāt. Tā ir normāls stāvoklis.
Agrāk es gribēju būt kaut kādā statusā, vienmēr tādā līmenī. Tas ir normāls – justies un izpaust savas emocijas. Izpaust viņas tā, lai, protams, man ir vēl ko augt, lai es arī nekaitinātu nevienam citam ar šo emociju izpaušanas mērķi.
3. Trešā Atziņa No Koučinga: Pietiekamība Jau Ir Šeit, Nevis Kaut Kur Nākotnē
Maijā es jau sāku saprast to cauri koučingam, ka man kaut kāda sapņa dzīve nav nedz Amerikā, nedz Japānā. Viss ir te.
Jau oktobrī es vienkārši pildīju šos koučinga uzdevumus. Ja kādreiz tu, skatītāj, iesi koučingā, noteikti pildi šos uzdevumus. Es sapratu to, ka esmu lielākoties jau pietiekams tajā, kur es esmu tagad dzīvē.
Koučinga Uzdevumi Atklāja Patiesību Par Laimi
Mana pašreizējā dzīve caur šo vienu koučinga uzdevumu izpildi neatšķīrās no tās, kā es redzu sevi uz doto brīdi augstākajā pietiekamības stadijā.
Domāšanas kļūda par to, ka laime ir tur kaut kur, tad, kad es izdarīšu šito, to, trešo, piekto, desmito. Tas ir mūsdienu pasaules skrējiena slazdā, kad mēs esam nonākuši tajā līmenī, kur mēs tagad dzīvojam, un, kad mēs spējam – es spēju iespējams darīt vairāk nekā tur mani vecāki, mani senči varēja – un tajā ātrumā vienkārši es tur aizskrienu kaut kur un neredzu tās lietas.
Izrādās, ka tas viss svarīgākais jau ir apkārt – meditācija, ģimene, radošums, brīvība – arī šeit, šobrīd, Latvijā. Tas jau ir jautājums, vai es to novērtēju.
Biznesa Rezultāti Un Laimes Izjūta
Ja es agrāk, piemēram, šī gada sākumā, ja tā pavisam atklāti jaizstāsta arī tie pārdošanas rezultāti un arī biznesa rezultāti, kurus es sasniedzu pirms koučinga, tad sajūta, ka es nekādīgi nevarēju viņus, es pat viņus nespēju izbaudīt, jo visu laiku bija tas mūžīgais skrējiens par kaut kur augstāk, tālāk.
Katrreiz jauns targets, tur mēnesis nonulējās, tur cipari nav. Vai nopelnītu piecas vai 15 tūkstošus, nekad tādu īpašu sajūtu par to, ka tas tāds bija wow, laikam nav, jo visu laiku tās domas bija kaut kur projām, tālumā.
4. Ceturtā Atziņa No Koučinga: Atvērtība Ir Milzīgs Spēks Attiecībās
Jūnijā es jau sapratu cauri koučingam, ka ir daudz vieglāk, kad es varu savas emocijas izpaust.
Oktobrī es izgāju tādā kā atvērtībā un atklātībā arī ar savu sievu attiecībā uz finansēm. Man vienmēr bija tāds, ka es tur kaut ko slēpju, kaut ko tur pats skaitīju. Jā, protams, lai viss ir nodrošināts, viss mājās ir, bet tur nebija līdz galam atklāts.
Koučings Mācīja Finansiālo Atklātību
Es sapratu cauri koučingam, ka tas rada manī kaut kādu stresu, jo tad es sapratu, ka, ja finanses kā tādas – redzot, kur ir mūsu ģimenes finanses, es uz viņām skatos tā, es redzu, kāda nauda tur ienāk, kāda nauda iet ārā – un, ja cits cilvēks to neredz, viņš nevar nemaz justies tāpat kā es un saprast to kopējo bildi par to, ko mums vajadzētu pirkt, ko mums nevajadzētu pirkt, vai ir dārgi, kas ir dārgi, kas nav dārgi.
Jo tad, kad cilvēkam šīs bildes nav, es pats biju radījis to mūsu mazo finansiālo ekosistēmu par šīm naudas lietām ģimenē, kurā, teiksim, tā. Es to problēmu pats radīju un pēc tam pats cepos par to, ka: hei, kāpēc mums tur vajag kaut ko tādu iegādāties, ja kāds nesaprot, ka mums tur tā kā… Tas bija tas, kas man galvā darbojās.
Ja kāds nesaprot, ka mums tur nekas neienāca par šo mēnesi, nekāds cash. Mēs vienkārši nesaproties, ja, tāpēc, ka es nebiju to izstāstījis.
Atklātība Ar Partneriem Un Klientiem
Šāda atklātība un arī atklātība pret sadarbības partneriem un kolēģiem – es sapratu cauri koučingam, ka tad, kad esmu maksimāli atklāts, kad es saku to, ko es gribu pateikt, viss kļūst daudz vienkāršāks un vieglāks.
Es saprotu, ka pāris gadus atpakaļ pirms koučinga es noteikti to nedarītu, jo kaut kādas tādas lielas mēroga domas – tur tagad visi iesim, kaut ko darīsim. Es jau zinu tos notikumus, kas bija manā dzīvē. Es neteicu to, ka es jau vairs negribu tur skriet. Es vairs negribu to blakus skriet, negribu tādus darbus darīt, tāpēc, ka: hei, negribējās sačakarēt tās attiecības.
Tā bija mana kļūda, tāpēc, ka tajā brīdī man tieši vajadzēja iet atklātībā cauri koučingam, jo, iespējams, es to atrisinātu un varbūt kaut kādiem ceļiem tur atgrieztos atpakaļ un darītu kopēju ieguldījumu vai ātrāk varētu atdalīties un darīt kaut ko citu.
Tāpēc atklātība izteikti ģimenei, partneriem, klientiem – manuprāt, tā ir pārākā vērtība, ko es ieguvu pateicoties koučingam.
5. Piektā Atziņa No Koučinga: Novērot, Nevis Reaģēt
Varētu iedomāties: hei, tu tagad ej pretrunā ar ko tu teici pirms tam, bet es vairāk domāju par to, ka, ja esmu reaktīvs uz visu, ko es daru, tad man tas pašam rada problēmas.
Martā pirms koučinga man bija visu laiku dažādi trigeri – sieva, klienti, sadarbības partneri, nauda. Viss, ko es daru, man visu radīja kaut kādus trigerus. Nebija tā, ka es tur visu sprāgu, bet tās mazās lietas vienkārši uzkrājās.
Kā Koučings Iemācīja Novērošanu
Pēdējā laikā uz to visu skatos, esmu kā novērotājs pats savai dzīvei, kurā es dzīvoju pateicoties koučingam. Tad, kad šīs situācijas notiek, pateicoties šīm ikdienas refleksijām, kuras es pats rakstu dienas beigās koučinga procesā, es spēju novērot, ko es kā tāds darīju un kā tad es jutos.
Man tas palīdz apzināties šīs lietas, kas nedaudz trigerē. Forši nesagaidīt, kad viņas sprāgst un viss iet pāri katlam. Apzināties viņas agrīnā formā.
Protams, es tur neesmu profesionāls to visu izdarīt. Arī mēdzu pateikt kādu asāku vārdu, jo projām esmu cilvēks. Tā es rīkojos, un vēl neesmu līdz galam izpestījies no šī. Visticamākais, ka tas ir kaut kādā līmenī paliks.
Praktisks Koučinga Piemērs: Situācija Ar Dēlu
Man tas palīdzēja kaut kādās atšķirīgās situācijās no tādas automātiskas reakcijas nonākt pie tādas pauzes pateicoties koučingam.
Es atceros, kad mēs braucām ciemos pie manas māsas, un automašīnā mans dēls pirmo reizi, sēžot aizmugurējā sēdeklī, mēs viņam iedevām telefonu, tur bija korķis un mašīna. Tur pabraucām, apstājāmies, pabraucām, apstājāmies. Viņam palika slikti, viņš izvēmās.
Es atceros, ko es darītu tajā brīdī klasiski pirms koučinga. Es brauktu pie stūres, es tur kaut ko teiktu sievai. Mums visi – mēs abi divi šokā, nesaproties, kas notiek. Tur noteikti būtu kašķis.
Es atceros, ka šoreiz pateicoties koučingam es redzu to situāciju, un es jūtu to emociju, ka viņa nāk virsū. Es saprotu, ka vienkārši just take care of it, un dari labāko, ko es varu izdarīt.
Tāda sajūta, ka es spēju novērot to emociju uzplūdumu, kas nāk. Es vienkārši apstājos, darīju to, ko es varu izdarīt. Es paņēmu ārā dēlu, pārģērbju viņu visu skarbo no mašīnas, satīrīju viņu, atdevu atpakaļ sievai, pateicu, ka visu skarbo tagad iztīrīšu krēsliņu.
Man likās, tā bija adekvātākā rīcība manā dzīvē jau kaut kādu neparedzētu atgadījumu. Manuprāt, tas ir rezultāts tam, ka es spēju novērot vienkārši situāciju konkrētajā momentā pateicoties koučingam.
6. Sestā Atziņa No Koučinga: Turēt Vārdu Sev
Turēt vārdu nevis kādam citam, bet sev – tas ir viens no svarīgākajiem koučinga mācībām.
Esmu dzirdējis 100 grāmatās un tūkstošiem videoklipos, ka, ja tu neesi tāds, tad kāds tu vari būt attiecībā pret citiem. Es arī biju tāds pirms koučinga, ka es devu vārdu sev, pat iekšēji, ka: Raivi, mēs darīsim tā, bet es to, nezinu, rītā darīju savādāk.
Es visu laiku piečakarēju sevi, dirsināju.
Koučinga Piemērs Par Solījumu Turēšanu
Tur ir labs piemērs, ko es dzirdēju koučinga laikā kādu laiku atpakaļ. Iedomājies, tev ir attiecības ar kādu, nezinu, kaut vai ar draugu. Tu viņam katru dienu saki: klau, Janka, stopa, kā vecīt, rītā satiksimies, no rīta jā takā. Un tu neatnāci, un vēlreiz neatnāci, un vēlreiz neatnāci.
Un tu vienkārši nenāci, vai varbūt atnāci pāris reizes, un tad tevis vairs nav. Ja tāda attiecība kontekstā uz to skatās, ir tāda sajūta, ka: fak, kas tas pa Janku? Es vispār negribu ar viņu vairs nekādas attiecības vairs.
Un tad iedomājies par tiem visiem solījumiem, kurus tu pats sev dod, ko es sev devu pirms koučinga. Es teicu: mēs nedarīsim tā, tur nedzersim alu, tur skraidīsim, tur vēl kaut ko darīsim.
Uzticība Sev – Koučinga Atklājums
Un visas šīs lietas, kamēr viņas nav izstrādātas, nav palaistas, kamēr es viņas neesmu atcēlis, ka es to negribu darīt, un ko tad es īsti darīšu – es beigās iznāku pats sev. Nu, es nezinu, kā latviešu valodā nosaukt pareizi. Tu meli, nu vienkārši es meloju pats sev.
Un tad, kad tev kāds daudz melo, kas notiek par to? Ko es jūtu par cilvēku, cilvēku, kurš man melo? Nu es viņam neuzticos.
Un tas sūdīgākais secinājums ir tā neuzticība sev – koučings man to atklāja.
Un dēļ tā, ka man tās spējas novērot sevi un redzēt to kaut kādu savu dzīvi, pašu personīgo novērtēt no tāda neitrālāka, augstāka skatpunkta, nebija pirms koučinga. Nu, vienkārši tā diršana turpinājās, un es jau pat kaut kur zemapziņā vienkārši katru reizi, kad es tur tā kā domāju pateikt sev: klauni, nu, varbūt mēs sāksim darīt šo lietu ar tevi kopā. Davai, apņemamies darīt šito.
Es tikai zinu, ka tur iekšā ir tas čalis, tas dirsējs, kurš tāds: tu viņu nedarīsi, ja tu kaut ko, un visi. Un tu garīdzēji tā kā pats ar sevi nevari sārunāt. Protams, ka tās nav galējības, es nezinu, kaut kādās tur galējībās, bet tās mazās lietas, viņas paliek iekšā.
Enerģija No Uzticības Sev
Un tad svarīgākā lieta, viena no tādām grūtām lietām, ir tā uzticība sev pateicoties koučingam.
Es tik daudz enerģijas radīju sev tajā brīdī cauri koučingam, kad es sapratu: fak, ar šito čali var sārunāt. Viņš pateica darīt šitā, viss notiek, regulāri, krūti. Un emocionālā līmenī tas dot neizsakāms, vienkārši ir nereāla enerģija, vienkārši, ka tu saproti.
Un tad es sāku stackot tās lietas, ko es daru cauri koučingam. Krūti, es tur nezinu, rakstu refleksijas katru dienu, vai journalings, salieciet to, kā gribat. Es varu darīt vēl šito, vēl šito, vēl šito.
Tieši šeit es sapratu, ka process vienmēr pārspēj motivāciju
Un tu saproti: fak, tik daudz lietas izdarīts.
Un tāpēc, ka es esmu tādā novērotāja statusā pateicoties koučingam, kur es spēju novērtēt un es varu apstāties dienas beigās, izvērtēt, ko es daru, atnāk kaut kāds lepnums par tām padarītajām lietām. Lai gan, piemēram, citā kaut kādā situācijā – un arī tā, ka man palaikam tā notiek: pa dienu, es izdarīšu tur 99 uzdevumus, vienu neesmu izdarījis. Nu, es esmu tur lohs vai slikts čalīts, tāpēc, ka es neesmu to izdarījis vienu, tāpēc, ka – nu atkal, uz ko es fokusējos.
7. Septītā Atziņa No Koučinga: Visums Reaģē Uz Pieprasījumiem
Visums reaģē uz pieprasījumiem un tam, ja es ticu, ka tas pieprasījums arī piepildīsies – tas ir viens no koučinga filozofijas pamatiem.
Es neatceros – mājās, nu tā kā es remontēju tur, tā kā plānoju, neatceros – kaut ko vajadzēs saremontēt. Un es tāds domāju, kur tad ir tās skrūves, ar kuru palīdzību es varu to izdarīt. Un vienkārši randomā ievēlās dēls istabā, atver atvilktni un dabūja tās skrūves, ar kuru palīdzību es to varu izdarīt.
Koučinga Pieredze Ar Sinhronicitāti
Arī beigās seminārs, jā, tā kā es neatceros, kas tā bija par konkrēto lietu, bet beigās seminārs un es tur domāju, es iedomājos par kaut ko, ko es iespējams gribētu atrisināt. Un tad es aizbraucu tirdzniecības centrā, un es vienkārši stāvu, skatos, un kaut kas tur paskrūlēja tā kā rīliņā. Un tajā rīliņā vienkārši – neesmu redzis to vienu rīlu – un tajā rīlā ir atbilde to jautājumu, kuru es biju, nu tā kā, paprasījis.
Kāds skatīsies šo video un pateiks: šaibas esi sarijies, vai kā? Bet, nē, nē, neesmu šaibas sarījies, bet atkal tad, kad es varu būt novērotāja pozīcijā pateicoties koučingam tā kā savai dzīvei, tad, kad es konkrēti definēju kaut kādus pieprasījumus, nevis: bļāv, grib miljonu un viss, jā, bet tās mazās lietas kaut kādas – laikam arī varbūt miljonu varētu uzbūvēt, jā.
Tā kā vari pamēģināt uzrakstīt komentāros, kā ies.
Koučinga Filozofija Par Visuma Atbildēm
Jā, tāda sajūta cauri koučingam, ka nauda atnāk tā, kad viņa ir vajadzīga, cilvēki parādās īstajā brīdī, grāmata. Man ļoti patīk, kā mana kouča teiciens – kāda atšķirība, kuru grāmatu tu lasīsi, tajā grāmatā, ko tu atvērsi vaļā, būs arī tā īstā lieta, ko tu jāizlasi.
Un tad, kad es skatos uz skapi, kas man stāv ar 40 grāmatām, kuras es neesmu lasījis, tur 80% es neesmu izlasījis, es neredzu savu vainas apziņu par to, ka viņas tur stāv, jo es zinu pateicoties koučingam, ka tā grāmata, kuru es tagad lasu, tiešām katru dienu jau tur pēdējos… Labi, nu, tā nav pirmā grāmata, ko es lasu, bet es regulāri lasu. Jā, pierakstīts.
Es atveru vaļā un tas būs tas, kas man būs vajadzīgs tieši šodien.
Tāda sajūta ir, ka tajā brīdī, kad esmu panikā, kad es gribu skriet, kad es gribu airēt pretī traumai un pierādīt pasaulei kaut ko pretējo, vai to, ka esmu tur kaut kādā veidā izdarījis vai vērtīgs, tad tas nestrādā. Bet tad, kad tu palaiž tos grožus vaļā bišķi un tādā novērotāja pozīcijā esi pateicoties koučingam, man liekas, ir daudz, daudz vienkāršāk.
